Kafijas burvība jeb kafija un veselība.

Kafija ir viens no iecienītākajiem dzērieniem pasaulē. Pastāv daudz un dažādu viedokļu par to, vai kafija ir veselīga. Beidzot ir lieliski zinātniski pamatoti jaunumi kafijas cienītājiem! 

Jaunākie pētījumi liecina – kafija spēj labvēlīgi ietekmēt mūsu veselību: uzlabo sirds un asinsvadu veselību, mazina saslimšanas risku ar 2. tipa cukura diabētu un samazina saslimšanas iespējas ar dažādām onkoloģiskām saslimšanām.

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tēja ir veselību uzlabojošs dzēriens, tomēr, ja rūpīgāk iedziļinās medicīniskos pētījumos, vairāk sakarību atrodam starp veselību un kafiju.

Lielākie kafijas cienītāji

Pieņemts uzskatīt, ka lielākie kafijas cienītāji ir itāļi, tomēr tā nav. Visvairāk kafiju ir iecienījuši Somijas iedzīvotāji (vidēji viens cilvēks gada laikā izdzer 12 kg kafijas) un Zviedrijas iedzīvotāji. Viņiem seko Islande, Norvēģija, Dānija, Austrija, Šveice, Grieķija, Bosnija un Hercegovina u.c. Savukārt vismazāk kafiju lieto Apvienotajā Karalistē – aptuveni 3 kg kafijas uz vienu iedzīvotāju gada laikā. 

Var šķist, ka itāļi un spāņi dzer kafiju visas dienas garumā, bet parasti viņi dzer espresso, kas ir aptuveni 7-8 grami maltas kafijas. Savukārt ziemeļeiropieši kafiju mēdz dzert filtrētu, kam nepieciešams vairāk maltas kafijas, tāpēc vienā tasē (200 ml) iekļauti aptuveni 12 grami.

Vēsturiski Skandināvijas valstīs alkohola vietā tika lietota kafija – uz to mudinājuši reliģiju pārstāvji. 20. gs vidū Skandināvi patērēja 12 tases filtrētas kafijas dienā, kļūstot par lielākajiem kafijas patērētājiem pasaulē.

Vai kafija ir veselīga?

Kafija ir fantastisks produkts, un tās lielākie ieguvumi un spēcīgākie antioksidanti tiek radīti grauzdēšanas procesā.

Vairāki pētījumi liecina, ka kafijā ir daudz vairāk antioksidantu nekā augļos un dārzeņos. Tas ir lielākais antioksidantu ieguves veids Brazīlijā un, protams, arī Skandināvijas valstīs.

Kafijai vēsturiski ir piedēvēts daudz sliktu īpašību, tomēr zinātniski pētījumi arvien biežāk apliecina pretējo. Kofeīns pozitīvi stimulē prātu, saglabājot tā asumu ilgāk un samazinot risku saslimt ar Alcheimera un Parkinskona slimībām. Kafija uzlabo garastāvokli un iemesls tam nav tikai kofeīns. Grauzdēta kafija satur dažas hlorogēnskābes no zaļās kafijas, kas pazīstama ar savām antioksidējošajām īpašībām, un melanoidīnus, kas rodas grauzdēšanas laikā Maijāra reakcijas rezultātā (kad augstā temperatūrā notiek reakcija starp cukuriem un aminoskābēm). Joprojām nav īsti skaidrs, kā un kuras konkrētās vielas ir visspēcīgākās, taču kafijas patēriņš ir bijis saistīts ar zemāku sirds un asinsvadu slimību, onkoloģisko saslimšanu, 2. tipa cukura diabēta risku.

Un visbeidzot – kafijai ir zinātniski pierādīts antidepresijas efekts.

Kvalitāte un kafijas lietošana

Protams, visam, ko lietojam uzturā, ir jābūt kvalitatīvam. Arī šķīstošajai kafijai ir antioksidanta potenciāls, tomēr kāpēc neizvēlēties vislabākās kvalitātes produktu un rītu sākt ar kafiju no svaigi maltām pilnām kafijas pupiņām, kas ir ne tikai ieguvums veselībai, bet arī garšo vislabāk?

Arabika un Robusta ir divas atšķirīgas kafijas ģintis, par ko variāk jūs varat uzzināt Anetes Dinnes mājaslapā.

Kafija bez kofeīna ir fantastisks jaunums tiem, kuri ģenētiski grūti panes kofeīnu, kas, piemēram, izrausa bezmiegu vai satraukumu. Lai gan kafijai bez kofeīna trūkst prātu aktivizējošu vielu, zinātniskos pētījumos ir pierādītas tās antioksidanta īpašības.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s